Man šķiet tuvs “supervīzijas” definējums tādā veidā, kā tas izriet no paša nosaukuma. Supervīzija burtiski nozīmē “skats no augšas”. Reizēm esam tik ļoti ierauti notikumu un attiecību virpulī, ka zaudējam saikni ar saviem resursiem. Iestājas apjukums, sašaurinās redzesloks. Tad ir palīdzoši, “izkāpt no situācijas” un “paskatīties no malas (augšas)”. Supervizors var palīdzēt labāk izprast profesionālās mijiedarbības procesus, labāk apzināties sevi, savus resursus un robežas, atrast jaunu perspektīvu un risinājumus. Supervīziju saredzu galvenokārt kā kontekstu, drošu vidi, kurā kolēģi var runāt par savu profesionālo darbību, viens no otra mācīties, viens otru atbalstīt, nospraust mērķus un meklēt risinājumus. Kā supervizors strādāju individuāli, ar grupām un ar komandām.