Mīlestība, kas „norauj jumtu”

Kas ir mīlestība? Šis jautājums nodarbina daudzus prātus. Jo vairāk par šo tematu domāju, jo vairāk saprotu, ka šajā jautājumā daudzās galvās (arī manējā) ir „ķīselis” vai „biezputra”, īpaši, ja runa ir par vīrieša un sievietes attiecībām. Mēs domājam un runājam par mīlestību, bet katrs ar to saprotam (ja saprotam?) kaut ko savu. Šoreiz, par mīlestību, kas „norauj jumtu”.

Šāda mīlestība pārņem visu personību, līdzinās īslaicīgam vai ilglaicīgam prāta aptumsumam. Ne velti salīdzinājums, ka tā „norauj jumtu”. Tas atgādina TV ziņu raidījumus, kuros tiek dokumentētas postošu vētru sekas- izgāzti koki, sasistas mašīnas, ievainoti vai bojā gājuši cilvēki, sarauti elektrības vadi, izpostīti mājokļi, norauti un aiznesti jumti. Mīlestība, kas „norauj jumtu” ir kā vētra, kas pārtraucas pāri 2 cilvēkiem. Reti kurai no iesaistītajām pusēm šāda mīlestība ir beigusies labi. Visdrīzāk tā beigusies ar smagiem dvēseles ievainojumiem, kuri kļūst par nopietnu šķērsli turpmāku attiecību veidošanā.

Temats, kas mani nodarbina ir šāds: vai īsta mīlestība ir tik postoša? Domāju, ka mīlestība neposta, tā dziedē. Pieredze, kas noteikti daudziem no mums ir, proti, ka mīloša attieksme un attiecības mūs dziedē.

Negribētos pretstatīt mīlestību un kaisli, tomēr šajā gadījumā tas ir jādara. Ir cilvēki, kas vēlas mīlestību, bet dabū pliku seksu. Seksuālās attiecības var kļūt par valodu, kurā runā divi mīloši cilvēki. Bet var arī nekļūt. Mīlestība var būt maiga un arī kaislīga, bet kaisle nevar būt mīloša. Kaisle ir akla. Kaisle ir brutāla. Mīlestība vēlas dot, kaisle vēlas ņemt. Abas šīs tendences mājo mūsos. Kura ņems virsroku?