Vienatne ir būšana vienam. Vientulība ir sajūta, kas atnāk tad, kad esmu viens.

Būšana vienam, laiks pašam ar sevi, noteiktos daudzumos ir nepieciešama katram cilvēkam. Tas ir laiks mieram un atpūtai, individuāliem hobijiem, domu sakārtošanai. Katram cilvēkam ir vajadzīgs laiks būt vienam pašam, laiks ar sevi. To pašu var sacīt par vientulību. Vientulības sajūta ir normāla. Mums nav visu laiku jābūt cilvēkos. Mums ir jāsailgojas pēc sabiedrības.

Katram cilvēkam ir jāiemācās būt kopā pašam ar sevi un izbaudīt šo laiku. Cik daudz, cik ilgi, tas lai paliek katra paša ziņā. Galvenais, ka šāds laiks ir. Ja kādu laiku esam pavadījuši vienatnē, var piezagties vientulības sajūta. Vientulības tēma ir sarežģīta un ļoti laikmetīga (par to citreiz). Ir cilvēki, kas nespēj ilgi palikt vieni, jo ātri sāk justies vientuļi. Kāds sāk justies vientuļi jau pēc dažām stundām (atkarības tematika attiecībās), cits var palikt viens dienu un ilgāk.

Ar vienatni un vientulību var būt saistīti riski, kurus tagad īsi pieminēšu.

Katram no mums ir jāiemācās pavadīt laiks ar sevi. Var izklausīties jocīgi, bet mums ir jākomunicē ar sevi- jāieklausās savās domās, emocijās, vairāk jāiepazīst sevi. Bet te slēpjas arī viena bīstamība. Ir cilvēki, kas ir iemācījušies būt kopā ar sevi. Ar laiku pie tā var pierast. Ir cilvēki, kuriem ir labi būt vieniem. Ar laiku viņiem pat neprasās citu cilvēku klātbūtne un viņi neveido pāra attiecības. Tas automātiski nenozīmē izolāciju absolūtā nozīmē, šie cilvēki var būt arī sociāli aktīvi un uzturēt ar citiem draudzīgas attiecības. Šķiet, ka šādu cilvēku mūsu sabiedrībā kļūst aizvien vairāk.

Arī vientulības sajūta sevī slēpj riskus. Bailes no vientulības var pamudināt izdarīt nepareizas izvēles. Reizēm tieši bailes mudina mūs sastapt nepareizos cilvēkus. Cik daudz nav dzirdēti stāsti par to, ka ir jāprecas tādēļ, ka citi jau ir apprecējušies. Mēs baidāmies palikt vieni un piekrītam attiecībām, kuras citos apstākļos izvērtētu rūpīgāk un kritiskāk. Tāpat, bailes no vientulības var būt faktors, kas var mudināt cilvēku uzturēt destruktīvās attiecības: “Kurp es iešu? Kam es esmu vajadzīgs?”

Vienatne un vientulība- mums ir vajadzīgas abas. Cik daudz? Kad ir par daudz? Kā tas iespaido manu dzīvi? – Vai tiecos noslēgties vai veidot daudz un seklas attiecības? Kā es veidoju attiecības un izvēlos savus draugus? Cik liela nozīme tajā ir bailēm no vientulības?