Smilšu terapija

Smilšu terapijai piemīt noteikta fascinācija. Mūsdienās tā ir ļoti populāra terapijas metode. Ļoti izplatīts ir uzskats, ka šī metode ir galvenokārt domāta bērniem. Tā ir patiesība, bet tikai daļēji. Spēlei, rotaļai ir nozīmīga vieta bērna dzīvē un attīstībā. Bērns caur spēli izsaka savas emocijas, izspēlē problemātiskās situācijas, meklē un atrod risinājumus. Bērniem tas ir dabiski, tādēļ daudzi bērni labprāt pieņem un lieto smilšu terapijas metodi. Smilšu terapeits rada drošu vidi, kurā bērns smilšu kastē var izveidot pats savu pasauli. Atkārtotas sesijas ļauj bērnam, pastāstīt savu stāstu ar simbolu un miniatūru figūriņu palīdzību. Bet ko darīt pieaugušajiem? Īpaši tad, ja esam aizmirsuši kā rotaļāties? Esam zaudējuši bērnišķo spontanitāti, vieglumu un patiesumu. Mums jāatrod ceļš atpakaļ pie sevis. Liela nozīme te ir vārdam un simbolam.

Man ir savs stāsts, kā esmu nonācis līdz smilšu terapijai. To, iespējams, pastāstīšu kādu citu reizi. Smilšu terapija kā metode man ir pazīstama samērā sen. Mūsu ģimenes terapijas skolotāja Linde fon Keizerlinka bija arī smilšu spēles terapeite. Sistēmiskās ģimenes terapijas apmācības ietvaros man veidojās pirmā saskare ar smilšu terapijas metodi, bet tā manī nerosināja dziļāku interesi. Tā tas bija līdz brīdim, kamēr vairāk un vairāk apzinājos faktu, ka mēs cenšamies pārdzīvojumus ietērpt vārdos, un mums ne vienmēr tas izdodas. Smilšu terapijas lielo vērtību saredzu tajā, ka mums ir iespēja savus pārdzīvojumus un notikumus izstāstīt bez vārdiem- ar simbolu palīdzību.