Jaunā gada apņemšanās

Cilvēkam ir vajadzīgi atskaites punkti. Tie palīdz mums saprast, vai virzāmies uz priekšu vai atpakaļ, uz augšu vai uz leju. Atskaites punkti ir dažādi: jubilejas, īpaši apaļās; nozīmīgas sastapšanās ar cilvēkiem, kurus neesam sastapuši ilgāku laiku; viena gada noslēgums un jauna sākums. Mums tā ir iespēja atskatīties, pavērtēt, kas izdevies, kas nē. Nospraust jaunus virzienus un mērķus.

Mēs nevēlamies mīņāties uz vietas, mēs vēlamies attīstību. Attīstība ir virzība uz priekšu, uz augšu, jaunu apvāršņu atvēršana un jaunu virsotņu iekarošana. Labo gribās paturēt, slikto novērst.

Gadu mijā cilvēki izsaka savas vēlēšanās un cerības. Jaungada naktī lej laimes, lai iegūtu pārliecību, ka jaunajā gadā mūs sagaida kaut kas labs. Izdara kādas apņemšanās, kuru nepieciešamību ir apzinājušies jau sen, bet visu laiku ir atlikuši. Vai jaunais gads nebūtu labs sākums, lai atvērtu jaunu lapaspusi savā dzīvē, un kādas lietas sāktu darīt citādāk? Jaungada apņemšanās ir laba lieta. Taču, šķiet, ka lielākā daļa jaungada apņemšanos izzūd jau pirmā mēneša laikā, sapnis par vieglām pārmaiņām tiek ātri izsapņots. Jaunā gada apņemšanās ir kā saules stars, kas izlaužas cauri biezai mākoņu segai. Tā ir mūsu cerība uz labāku un skaistāku dzīvi. Cik stipri es gribu pārmaiņas? Iespējams, mani līdzcilvēki dāsni dalās ar savām iecerēm. Varbūt arī man vajadzētu kaut ko vēlēties? Vai tas ir tik vienkārši?

Salīdzinājums par saules staru un biezu mākoņu segu nebija nejaušs. Mēs vēlamies pārmaiņas, bet ceļš uz īstām pārmaiņām nav ātrs un viegls. Ja vēlamies kosmētiskas pārmaiņas, tad pietiks ar nelielu apņemšanos. Ja vēlamies lielākas pārmaiņas, tad tas var prasīt lielāku piepūli. Ir simtiem, varbūt pat tūkstošiem iemeslu, kādēļ esam tādi kādi esam. Tā arī ir tā mākoņu sega. Saules stars ir apņemšanās. Tas ir viens iemesls pret simtu, tūkstoti, miljonu. Cik stipram ir jābūt šim saules staram? Cik stiprai ir jābūt mūsu gribai un apņēmībai to īstenot?

Ieceres un apņemšanās rodas mūsu prātos. Cilvēka uzvedība un ieradumi programmējas dziļākos personības slāņos. Tie sakņojas mūsu dzīves pieredzē, vērtībās, pasaules redzējumā. Var gadīties, ka mums vajag ieskatīties dziļāk savā personībā, jāsaprot dziļākas mūsu personības veidošanās likumsakarības. Pārmaiņām var nepietikt ar vienu iemeslu. Iespējams, mums ir jāatrod 5, 10 vai pat 100 iemesli, kādēļ mums ir vajadzīgas pārmaiņas. Tikai tad ieceres nepieciešamība varētu aizsniegt mūsu būtības dziļākos slāņus.

Mēs gribam un negribam pārmaiņas. Mēs gribam stabilitāti un dzīves ērtības. Stabilitāte ir tad, kad nav pārmaiņu. Pārmaiņas bieži nav kontrolējamas un prognozējamas. Dzīve mums liek mainīties, mums pašiem ir bail no pārmaiņām. Ir cilvēki, kas labāk izvēlas „sliktu” stabilitāti, nevis pārmaiņas, kas kaut kad atnesīs „labumu”. Varbūt mums nevajag gaidīt, kamēr dzīve mūs piespiež. Varbūt ir vērts pacīnieties, lai īstenotu ieceres, kuru vajadzību esam apzinājušies jau sen.

Man šķiet, ka, nevajag pārmērīgi sakoncentrēties uz viena gada noslēgumu un jauna sākumu. Tas liek mums sasteigt jautājumu, kuram jāpieiet nopietnāk. Padomāsim, vai mūsu dzīvei ir vajadzīgas pārmaiņas. Ja ir vajadzīgas, tad kādas? Kāpēc es vēlos šīs pārmaiņas? Pārmaiņas man kaut ko maksās. Vai esmu gatavs pārkārtot kaut ko savā prātā un attieksmē pret dzīvi, ja tas būs nepieciešams? Vai esmu gatavs mest izaicinājumu iedzimtajam slinkumam? Vai esmu pietiekami drosmīgs, lai īstenotu pārmaiņas?

 

0 replies

Leave a Reply

Want to join the discussion?
Feel free to contribute!

Leave a Reply

Your email address will not be published.